Zemnieku saimniecība „Dorītes” atrodas Daugavas ūdeņu apskalotā teritorijā Daugmalē, kas vēsturiski ir bijusi vieta, kur ķēniņš Namejs pulcējis brašos zemgaļu karotājus, kuri aizstāvēja mūsu zemi pret vācu iebrucējiem. Šodien Daugmali un tās apkārtni varam raksturot kā vietu ar daudz zaļām un ekoloģiski tīrām teritorijām, kuras ieguvušas starptautiskus atzinumus. Pateicoties tam, Daugmales Jāņa bites spēj ievākt un atnest augstvērtīgu medu un citus biškopības produktus. Daugmales Jāņa bišu medus vairākkārt ir bijis atzītākais medus Latvijas konkursos, bet viņa bišu maize ieguvusi augstu starptautisku novērtējumu.
Daugmales Jāņa aicinājums pievērsties biškopībai aizsākās vēl pusaudža gados. Sākumā šī nodarbošanās bija tikai veids, kā skolniekam tikt pie naudas, taču vēlāk ar gadiem pārvērtās pilnīgā fanātismā. Pirmie profesionālie soļi biškopībā Daugmales Jānim sākās 20 gadu vecumā, kad viņš tika pieņemts darbā par dravnieku (ODIS) Ogres dārzkopības izmēģinājumu stacijas bišu zinātniskajā pētniecības laboratorijā. Daudzus gadus vēlāk Jānis pāriet strādāt par dravnieku uz kolhozu „Sarkanais Strēlnieks”. Fanātisms biškopībā, dravniecībā Daugmales Jāni pārņem pilnībā un viņš tajā iesaista visus savu tuvākos un izveido ģimenes uzņēmumu. Latvijā tiek izveidoti pirmie kā privātā dravnieka medus fasējumi burkās ar zīmolu – Daugmales Jāņa bišu medus. Bieži vien cilvēki jauc Daugmales Jāņa bišu medus zīmolu ar uzvārdu, kurš ir vienīgais pasaulē – Dravnieks Jānis Sulutaurs. Ciešā un stiprā ģimenes sadarbībā uzņēmums attīstās, pieaug un 1996. gada 8. februārī tiek dibināta zemnieku saimniecība „Dorītes”, kura pārstāv Daugmales
Jāņa bišu medu līdz pat šodienai. Nosaukums „Dorītes” tika iedots, kā mīļvārdiņš vārdam Dore. Dore ir telpa, kur bites sanes un nogatavina medu. Dažos Latvijas novados par dori sauc rīku, ar kuru var noķert savvaļā spietojošas bites.
Daugmales Jāņa zināšanas biškopībā laika gaitā tika iegūtas un papildinātas ne vien grāmatās, bet arī pieredzes apmaiņā pie Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Čehijas, Slovēnijas, Somijas, Austrijas, Vācijas, Francijas un citu valstu atzītiem dravniekiem. Šodien būtu grūti saskaitīt, cik dravniekus ir izskolojis Jānis pats. Viņš arī atzīst, ka biškopība viņam ir dzīves veids un tā ir ne tikai profesija, bet gan zinātne, gan sava veida māksla. Katru reizi, kad dravnieks apmeklē bišu saimi, viņam ir jābūt radošam un ar jaunām idejām. Biškopības produkti katru gadu atklāj jaunus pavērsienus ārstniecībā un unikālas iespējas to lietošanā uzturā, protams, ja būs ievērotas pareizas medus ievākšanas un uzglabāšanas tehnoloģijas.
Šodien Jāņa pārvaldībā ir ap 300 bišu saimju, kuras ievāc un atnes līdz pat 20 dažādām medus šķirnēm un citus vērtīgus bišu produktus.