1. Medus piedāvājums
2. Medus delikateses
3. Daugmales Jāņa bišu medus dāvanas
4. Ziedputekšņi
5. Bišu maize
6. Propoliss
7. Peru pieniņš
8. Bišu vaska sveces
9. Medus kosmētika
10. Ārstnieciskās ziedes
11. Fito preperāti
12. Ārstnieciskās tējas
13. Keramika medum
14. Biškopības inventārs

Medus

Medus ir vispopulārākais biškopības produkts, kas jau sirmā pagātnē tika lietots gan uzturā, gan ārstniecībā. Senie ēģiptieši un grieķi uzskatīja, ka medus spēj pagarināt cilvēka mūžu, dod spēku, uztur viņu spirgtu un veselu.

Aristotelis ieteica medu pret acu slimībām un ievainojumu ārstēšanai, bet bišu līmi jeb propolisu – sasitumu un strutojošu iekaisumu ārstēšanai. Pēc viņa domām, medum piemīt arī spēja pagarināt cilvēka mūžu.

Sengrieķu ārsts, zinātniskās medicīnas pamatlicējs Hipokrāts, kas pārstāvēja visu tā laika Hellādas medicīnu, arī aizstāvēja dabas produktu lietošanu medicīnā. Hipokrāts uzskatīja, ka ideālām zālēm jābūt tādām, kas der arī par uzturlīdzekli, bet uzturam jābūt tādam, kas savukārt kalpo arī par zālēm. Par šādu ārstējošas uzturvielas paraugu Hipokrāts atzina arī medu un ieteica to lietot gan tīrā veidā, gan kopā ar ūdeni vai vīnu. Hipokrāts uzskatīja, ka medus ir barojošs un piešķir sejai labu izskatu. Turklāt medum piemīt arī atindējošas, atkrēpojošas īpašības, tāpēc viņš to rekomendēja kā lielisku ārstniecības līdzekli. Par Hipokrātu vēsta skaista leģenda: uz viņa kapa esot uzmeties bišu spiets, kurš gatavojis īpašu medu – ar to ārstēti slimi bērni.

Pateicoties medus bagātajam un bioloģiskajam sastāvam, mūsdienās to izmanto arī medikamentu ražošanā. Lietojot medu ārīgi un uzklājot to uz tīras sasildītas ādas, tas uzlabo ādu un tā paliek maiga un zīdaina. Medu var uzziest smeldzošām kājām, vietām, kur ir sācies radikulīts un sāpes mazinās. Medus, nomierina, uzlabo asinsriti, kuņģa un smadzeņu darbību. Medus unikālās īpašības izskaidrojamas ar to, ka tā sastāvs ir ļoti līdzīgs, vai gandrīz atbilstošs mūsu asins sastāvam. Tādēļ to var izmantot ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, acu slimību, sirds slimību, urīnceļu ārstēšanā, pie kuņģa zarnu trakta saslimšanām u.c. Vesels cilvēks, lietojot medu, nostiprina savu imunitāti un uzlabo darba spējas.

Medus sastāvā ir dzelzs, varš, mangāns, silīcijs, hlors, kalcijs, kālijs, nātrijs, fosfors, alumīnijs, magnijs un visi vitamīni, kurus pasaules dietologi iesaka, kā nepieciešamību labai cilvēka veselībai. Lietojot regulāri medu, ikkatrs aizpildīs jebkuru robu, kas vajadzīgs ikdienas uzturā. Cilvēka ikdienas uzturs, ja sastāvētu no bišu maizes un medus, tad atliktu tikai uzņemt šķiedrvielas, lai neapstādinātu kuņģa darbību. Šāda ēdienkarte organismam sniegtu visus nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas, dzelzi un mikroelementus.

Pēc botāniskās izcelsmes medu iedala ziedu, lapu un jauktajā medū. Medu ievāc pavasarī, vasarā un rudenī. Pieaugušam cilvēkam vēlamais medus daudzums gadā ir vismaz 5-6 kilogrami. Atliek tik izvēlēties un atrast savam organismam piemērotāko medu.

Pie Daugmales Jāņa izmanto šādas medus ievākšanas metodes:

• šūnu medus, ko bites glabā pašu darinātās jaunās bezperu kāru šūnās vai kārēs, kuras darinātas no bišu vaska šūnu plāksnēm, un ko pārdod aizvākotās veselās kārēs vai šādu kāru daļās;
• šūnu gabalu medus jeb medus ar šūnu daļām;
• tecināts medus, ko iegūst, tecinot atvākotas bezperu kāru šūnas;
• izsviests medus, ko iegūst, centrifugējot atvākotas bezperu kāru šūnas;
• spiests medus, ko iegūst, spiežot bezperu kāru šūnas, spiestajā medū atšķirībā no sviestā un tecinātā, procesā medus bagātinās ar bišu maizes ziedputekšņu un propolisa daļiņām, jo tās atrodas bišu kārē un spiežot pievienojas klāt medum.